Sidrs ir viens no populārākajiem tonizējošiem vāji alkoholiskiem dzērieniem daudzās pasaules valstīs. Dažādās pasaules valstīs ar vārdu „sidrs” tradicionāli apzīmē dažādus alkoholiskus dzērienus. Eiropas, Āzijas, Dienvidamerikas un Dienvidāfrikas valstīs „sidrs” ir vāji alkoholisks dzēriens, kuru iegūst, pakļaujot rūgšanai speciālo „sidru” šķirņu ābolu sulas ar vai bez turpmākās dzēriena piesātināšanas ar ogļskābo gāzi endogenās vai eksogēnās dabas.
Pasaulē pastāv liela sidru daudzveidība, tostarp arī bezalkoholisks sidrs bērniem. Tie atšķiras pēc organoleptiskiem rādītājiem (aromāta buķetes un garšas) un fizikāli-ķīmiskā sastāva, jo katrā sidra ražotājvalstī pastāv savas prasības izmantojamām izejvielām, palīgmateriāliem, gatavai produkcijai un dzērienu ražošanas tehnoloģijām. Piemēram, ja salīdzināt angļu, franču, spāņu un vācu sidrus, tad pirmie, pēc ekspertu domām, ir sīvie, sausie, ar mērenu skābuma pakāpi, otrie – mazāk skābi un tāpēc saldāki, ar vidēju sīvuma pakāpi un spilgti izteiktu svaigo ābolu aromātu, trešie – saldāki un mazāk sīvi, bet ceturtie – tāpat mazāk sīvi, bet skābāki.
Pēdējos 30 gados pasaules sidra ražošanas apjomi palielinājās vairāk, nekā divas reizes. Tam par iemeslu bija sidra popularitātes uzliesmojums 1990.gados tās tradicionālās ražošanas valstīs (Anglija, Francija, Vācija, Spānija u.c.), kā arī tā patērēšanas teritorijas paplašināšanās līdz Ziemeļu, Centrālās un Rietumeiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidāfrikas valstīm, Austrālijai un Ķīnai. Pārējās pasaules valstīs to gandrīz neražo.